DAP
LAT  
  ENG  

Jaunumi


2016-02-05
Notikusi sanāksme - diskusija par dabas aizsardzības plāna risinājumiem dabas parkā “Abavas senleja”
Kuldīgā mājīgajās Kuldīgas Attīstības aģentūras tepās 2016. gada 3. februārī notika sanāksme-diskusija par dabas aizsardzības plāna risinājumiem dabas parkā “Abavas senleja”, kur Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji tikās ar Kuldīgas novada pašvaldības, tajā skaitā pašvaldības aģentūras  Kuldīgas Attīstības aģentūra" un AS "Latvijas Valsts meži"  pārstāvjiem.
 
 

Sanāksmi atklāj Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Kuldīgas attīstības aģentūra” direktors Kaspars Rasa (turpmāk – K.R.), aicinot pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar dabas parka “Abavas senleja” funkcionālā zonējuma un individuālo noteikumu projektu, kā arī izteikt priekšlikumus tūrisma aktivitāšu labākai organizēšanai dabas parkā.

 1. Dabas lieguma zonas noteikšana pašreizējās dabas parka zonas vietā dabas parka posmā lejpus Rendas līdz Abavas ietekai Ventā, kā arī atsevišķās teritorijās mežainās Abavas, Imulas un Amulas ieleju nogāzēs, kur konstatētas nozīmīgākās aizsargājamo meža biotopu platības
 SIA “Metrum” pārstāvis Ilmārs Bodnieks (turpmāk I.B.) argumentē dabas lieguma zonas noteikšanu ar nepieciešamību saglabāt aizsargājamos meža biotopus, jo veiktās galvenās cirtes (atļauj pašreizējie noteikumi dabas parka zonā) aizsargājamos biotopos vai to tiešā tuvumā būtiski samazina biotopu kvalitāti vai pat iznīcina tos. (Kopš esošā normatīvā regulējuma noteikšanas (2008.gadā) dabas parka teritorijā izlases cirtes realizētas 345 ha platībā.  Pēc 2015.gada izpētes konstatēts, ka 106,8 ha platībā aizsargājamie meža biotopi ir būtiski ietekmēti vai pat iznīcināti. Posmā lejpus Rendas veiktas izlases cirtes meža biotopos 38,76 ha platībā, kas būtiski ietekmējušas to kvalitāti. Mežsaimnieciskās darbības rezultātā 68,04 ha aizsargājamo meža biotopu vairs neatbilst agrāk noteiktajām meža biotopu ekoloģiskajām prasībām. Nepieciešamais meža biotopu aizsardzības statuss netiek juridiski nodrošināts, jo mežsaimnieciskās darbības rezultātā tiek ietekmētas aizvien jaunas meža biotopu platības.)
 Tiek norādīti citi argumenti, dabas lieguma zonas izveidei lejpus Rendas:
  1. Retu putnu sugu ligzdošanas vietas un 5 putniem izveidotas mikroliegumu teritorijas medņa, zivju ērgļa un meža baloža aizsardzībai. Divi no mikroliegumiem veidoti 2008. gadā pēc spēkā esošā aizsardzības režīma noteikšanas, kas norāda, ka šajā posmā noteiktais normatīvais regulējums nenodrošina konkrēto putnu sugu aizsardzību, tāpēc papildus tiek veidoti mikroliegumi. 2015. gada izpētē teritorijā konstatētas 23 putnu sugas, kas iekļautas Putnu Direktīvas (79/409/EEC) 1.pielikumā, savukārt 10 putnu sugām ir veidojami mikroliegumi. Jānorāda, ka vairums reto putnu sugu koncentrējas tieši mežainākajā dabas parka daļā lejpus Rendas, kur plānots noteikt dabas lieguma zonu.
  2. Tiek demonstrēti attēli, kuros redzams dabas parka posma lejpus Rendas un tai blakus esošo 5 dabas liegumu ekoloģiskā saistība, kas norāda uz šī dabas parka posma nozīmību bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā plašākā kontekstā. Tiek norādīts, ka dabas parka un 5 dabas liegumu teritorijas saista vienots hidroloģiskais režīms un nepārtraukts meža masīvs, tādēļ mežsaimnieciskās darbības ietekme nākotnē var būt būtisks drauds, kas pastiprinās mežu fragmentāciju un reto biotopu degradāciju, kas ir mājvieta daudzām retām putnu, bezmugurkaulnieku, zīdītāju, augu sugām.
 I.B. uz jautājumu par to, kādi vēl aprobežojumi bez mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem paredzēti dabas lieguma zonā, atbild, ka sanitāro ciršu veikšanai būs nepieciešams arī ornitologa atzinums, paredzēts ierobežot ogu lasīšanu ar palīgierīcēm un medījamo dzīvnieku piebarošanu. Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte (turpmāk - D.S.) papildina, ka būs arī ierobežojumi zemes lietošanas veida maiņai, būs jāsaskaņo publiski pasākumi, ja tajos piedalīsies vairāk nekā 50 cilvēki, ko šobrīd jau nosaka spēkā esošie individuālie noteikumi (12.14.1.punkts)
AS “Latvijas Valsts meži” (turpmāk – LVM) Dienvidkurzemes mežsaimniecības izpilddirektore Dace Gūtmane (turpmāk – D.G.) izsaka savas pārstāvētās institūcijas iebildumus par tik plašas dabas lieguma zonas izveidi, jo nokartētie aizsargājamie biotopi aizņem tikai aptuveni trešo daļu no plānotās dabas lieguma zonas. LVM ir gatavs runāt par meža izstrādes veidiem, paņēmieniem, kā arī par aprobežojumiem aizsargājamos biotopos.
 Klātesošie diskutē par to, ka visi biotopi Abavas senlejā tiks nokartēti tikai visas Latvijas kartēšanas laikā, pašlaik posmā lejpus Rendas lielas platības aizņem sausieņu priežu meži, kas atrodas senā Baltijas ledus ezera teritorijā un pēc jaunākās metodikas ir kartējami kā mežainās piejūras kāpas. Posmā lejpus Rendas zināmo meža biotopu kartēšana līdz šim veikta galvenokārt valsts zemēs (1989 ha platībā). Jāņem vērā, ka 68 privātīpašumos ( 1113 ha platībā) meža biotopu kartēšana līdz šim nav veikta. Atbilstoši Valts meža dienesta datubāzē pieejamajai informācijai potenciāli vērtīgās mežaudzes šajā posmā aizņem 960 ha lielu platību. Pašlaik nokartētie biotopi veido tikai daļu (629 ha, tajā skaitā meža biotopi (460 ha) Abavas upe ( 80 ha), zālāji (30 ha) no visiem potenciāli esošajiem aizsargājamajiem biotopiem šajā dabas parka posmā.
 Klātesošie vienojas par to, ka galvenā cirte ir aizliedzama ES aizsargājamajos meža biotopos vai to tiešā tuvumā, kur tā var negatīvi ietekmēt blakus esošo biotopu. Tā kā visas aizsargājamo biotopu atrašanās vietas šobrīd nav zināmas, tiek nolemts, ka galvenā cirte dabas lieguma zonā ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts, kas sertificēts par biotopu grupu “meži un virsāji”, ir apsekojis galvenās cirtes vecuma audzes nogabalu un sniedzis atzinumu, ka šajā nogabalā nav ES nozīmes aizsargājamais biotops. Ja galvenā cirte šajā nogabalā var ietekmēt aizsargājamo biotopu blakus nogabalos, eksperts sniedz nosacījumus galvenās cirtes veikšanai.
 Klātesošie turpina sarunu par galvenās cirtes veikšanas veidu un nolemj, ka ir svītrojams pašreizējais aizliegums veidot par 0,1 ha lielākus atvērumus. D.G., atsaucoties uz LVM sagatavotajām vadlīnijām izlases ciršu veikšanai, saka, ka ir jāsvītro arī noteikums par biezības ne mazākas par 0,4 saglabāšanu un iesaka iekļaut nosacījumu, ka saglabājami vismaz 50 koki uz ha. D.S. iebilst, ka nosacījums par biezību ir iekļauts arī vispārējos noteikumos un domāts tam, lai netiktu veikts izlases cirtes pēdējais paņēmiens. Klātesošie vienojas, ka par šo jautājumu vēl jāturpina diskusijas citreiz pēc dziļāka izvērtējuma veikšanas.
 Klātesošie turpina diskusiju par kopšanas cirtēm. Nolemj, ka dabas parka zonā ir atceļams ierobežojums kopšanas cirtes veikšanas vecumam, jo galvenā cirte šajā zonā ir atļauta. Dabas lieguma zonā kopšanas cirte priežu mežos ir atļaujama līdz 70 gadu vecumam, paaugstinot šobrīd atļauto vecumu (60 gadi).
 I.B. informē, ka ir plānots aizliegt kopšanas cirti mežos uz slapjām minerālaugsnēm un purvaiņu mežos. LVM pārstāvji iebilst, ka nav pamata šādam ierobežojumam mežos uz slapjām minerālaugsnēm, jo piemērotā sezonā mežu ir iespējams izstrādāt tā, lai nerastos būtiski zemsedzes bojājumi. Klātesošie nolemj, ka kopšanas ciršu aizliegums attieksies tikai uz purvaiņu mežiem (meži uz slapjām kūdras augsnēm), vienlaikus ievērojot to, ka meža izstrādē ir pielietojama tikai kopšanas cirtēm piemērota tehniska, un tās ir veicamas atbilstošā sezonā (kad augsne ir vai nu sasalusi vai arī pietiekami sausa).
 LVM pārstāvji iebilst pret plānoto aizliegumu meža atjaunošanai, jo, lai atjaunotos priede, ir jāveic augsnes sagatavošana. D.S. iebilst, ka tiek veikta pārāk dziļa augsnes sagatavošana. LVM pārstāvji apliecina, ka Abavas senlejā tiks izmantota vieglāka tehnika (nevis arklam, bet grābeklim līdzīgāks rīks) un šo darbību varēs saukt par dabiskās atjaunošanas veicināšanu.
 
 2. Paredzētie ierobežojumi dabas parka “Abavas senleja” apmeklēšanai, apbūvei un tūrismam.
 D.S. min, ka pie Abavas no Rendas līdz Ventai ir daudz stihiski iekārtotu atpūtas vietu laivotājiem, kas rada problēmas ar atkritumiem un sausās koksnes izvākšanu no mežiem. I.B. informē, ka Kurzemes plānošanas reģiona realizētā projekta “Upesoga” kartē iezīmētās atpūtas vietas tiek plānots iekļaut dabas aizsardzības plānā. D.S. vaicā, vai atpūtas vietu izvietojumu ir izvērtējuši sugu un biotopu eksperti, jo atpūtas vietas izmantošana var kaitēt atsegumu un meža biotopiem.
 K.R. norāda, ka pašvaldība ir ļoti ieinteresēta, lai laivotāju atpūtas vietas tiktu attēlotas plānā, lai pašvaldība varētu piesaistīt investīcijas šo vietu sakārtošanai. Klātesošie nolemj, ka dabas aizsardzības plānā ir iekļaujamas laivotāju atpūtas vietas, izvērtējot to novietojumu no apsaimniekošanas, kā arī no sugu un biotopu aizsardzības viedokļa, saņemot saskaņojumu no zemes īpašnieka, vai arī iekļaujot pasākumu atpūtas vietu izvērtēšanai plāna apsaimniekošanas pasākumos. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode (turpmāk – G.S.) skaidro, ka pašvaldības projektu konkursā par investīciju piesaisti dabas tūrisma infrastruktūrai varēs saņemt labāku novērtējumu, ja izvēlētie risinājumi būs kompleksi, piemēram, ietverot piebraucamo ceļu sakārtošanu, kā arī, ja dabas aizsardzības plānā paredzētā aktivitāte tiks ieviesta pēc iespējas plašāk. Augstāk tiks vērtēti arī tie projekti, kuros būs jau izstrādāts tūrisma infrastruktūras būvprojekts.
 K.R. piebilst, ka būtu jāatrod risinājums, kā iesaistīt laivu iznomātājus atpūtas vietu apsaimniekošanā. Klātesošie piekrīt, ka tas ir nepieciešams, iespējams, noformulējot attiecīgu apsaimniekošanas pasākumu plānā.
 Kuldīgas novada pašvaldības teritorijas plānotāja Kristīne Kalniņa jautā, vai mežos varēs būvēt viensētas? Teritorijas plānojums to šobrīd atļauj. D.S. atbild, ka dabas lieguma zonā nebūs atļauta zemes lietošanas veida maiņa. I.B. piedāvā noteikumos iekļaut izņēmumus, kas atļauj, piemēram, mazēku būvniecību vai arī to viensētu, kas ir pastāvējušas 1940. gadā, atjaunošanu. K.R. piebilst, ka Kuldīgas novada plānojums pašlaik ir atvērts, un tajā varētu iekļaut atsevišķus dabas aizsardzības plāna priekšlikumus.
Klātesošie diskutē par velomaršrutiem un nolemj, ka tie jāiekļauj dabas aizsardzības plānā. Jāizvērtē arī atpūtas vietu nepieciešamība pie velomaršrutiem.
 Klātesoši diskutē par publisku pasākumu saskaņošanas nepieciešamību. D.S. piedāvā, ka šis noteikums varētu neattiekties uz pasākumiem, kas notiek pa valsts vai pašvaldību ceļiem. I.B. piedāvā šo izņēmumu iekļaut noteikumos.
 
 3. Dabas parka teritorijas robežas izmaiņas.
 Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji izvirza priekšlikumu pārskatīt dabas parka robežu pirms Rendas Abavas labajā pusē otrpus šosejai. Klātesošie vienojas, ka pašvaldība sagatavos rakstisku priekšlikumu, kuru plāna izstrādātāji izvērtēs.
 
 4. Tūrisma objektu uzturēšana un biotopu apsaimniekošana
 K.R. ierosina, ka nepieciešama apsaimniekošana Muižarāju klintīm, jo ir samazinājusies to ainaviskā vērtība. I.B. informē, ka plānā ir iekļauta informācija no ģeologu apsekojuma, kur izvērtētas arī piekļuves uzlabošanas iespējas. Klātesošie nolemj, ka jāpapildina arī ar iespējamo apsaimniekošanu, lai koki un krūmi neaizsegtu skatu uz ģeoloģisko objektu.
 Klātesošie diskutē par Īvandes ūdenskrituma apkārtni un iespējām cirst kokus, lai tie neapdraudētu apmeklētājus. G.S. apliecina, ka bīstamo koku novākšana takas malās ir nepieciešama, tikai darbības jāsaskaņo ar zemes īpašnieku (baznīca).
 D.S. ierosina iekļaut plānā apsaimniekošanas pasākumu – upju straujteču uzturēšana. Tas ietvertu arī upēs iekritušo koku izvākšanu, ko veic vai nu īpašnieks vai arī pašvaldība, vai projektu ietvaros, saskaņojot ar īpašnieku.
 D.S. ierosina, ka dabas aizsardzības plānā jāiekļauj arī ainavas apsaimniekošanas pasākumi, tajā skaitā, ainavu cirtes skatu atsegšanai no izvēlētajiem skatupunktiem.
 K.R. slēdz sanāksmi.
  
Kopsavilkumu sagatavoja Kristīne Vilciņa,
Projekta „Latvijas īpaši aizsargājamo
dabas teritoriju integrācija teritorijas  plānojumā”
dabas aizsardzības plānošanas un uzraudzības eksperte






DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris